Jaunā gada svinības vienmēr ir tik pat gaidīti svētki kā Ziemassvētki. Nedēļa starp Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas svētkiem vienmēr ir darba pilna, jo lielākoties cilvēki izvēlas šos svētkus sagaidīt skaļāk un krāšņāk kā Ziemas saulgriežus un Ziemassvētkus.
Pasaulē ir dažādas Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas, piemēram, pareizticīgo konfesijas pārstāvji šos svētkus svin tā pat kā Ziemassvētkus – ar dāvanām, pantiņiem un lielu mielasta galdu pie kura satiekas visa ģimene. Jaunā gada apsveikumi un dažādi pantiņi noder arī tiem, kuri šos svētkus sagaida draugu lokā un apmainās ar nelielā dāvaniņām, kas ir diezgan izplatīts paradums daudziem. Jautrība, spēles, uzkodas un atspirdzinājumi, uguņošana – tas viss ir tas, kas raksturo Jaunā gada sagaidīšanu sev tuvu cilvēku lokā. Netrūkst vietas, kas Jaunā gada sagaidīšanu atzīmē ar karnevālu.
VISA JAUNĀ SIMBOLS – JAUNGADA NAKTS
Ticējums vēsta, ka Jaunais gads jāsagaida tā, kā ir vēlēšanās to pavadīt. Jaunā gada naktij tiek piedēvētas arī maģiskas spējas un daudzi uzskata, ka tas ir visa jaunā sākums un, ka Jaunā gada naktī piepildoties visas vēlēšanās un nakts ir maģiska. Interesanti, ka arī Jaunais gads atsevišķās pasaules valstīs tiek sagaidīts ne tikai ar vienas dienas nobīdi dēļ laika zonām, bet pat ar pāris mēnešu starpību. Kā piemēru var minēt Ķīniešu Jauno gadu, kas dauzās reliģijās un kultūrās tiek uzskatīts par īsto gada sākumu. Tas var būt katru gadu savādāks datumos, jo tiek atzīmēts laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim. Šīs jaunā gada svinības notiek mēness kalendāra pirmajā dienā. Antīkajā pasaulē tas, galvenokārt, tika svinēts 1.martā.
POPULĀRĀKIE NOVĒLĒJUMI JAUNAJĀ GADĀ
Nakts no 31.decembra uz 1.janvāri ir tā, kurā notiek vislielākās un grandiozākās Jaunā gada sagaidīšanas svinības. Pusnakts iestāšanās ir maģiskais mirklis, kad uz brīdi šķiet, ka ir apstājies laiks – tiek pasniegtas dāvaniņas, izteikti novēlējumi, dziedātas dziesmas un cilvēki ir laimīgi. Kad pulkstenis nosit pusnakti, tad visā pasaulē viens otram novēl laimīgu Jauno gadu. Vēl pie mums ļoti populāra ir laimīšu liešanas tradīcija un nākotnes zīlēšana. Laimes liešanas saknes ir meklējamas Senajā Grieķija, taču pie mums savas pozīcijas nostabilizēja Padomju Savienības laikos.